Futbols: itāļu tautas svētki un simbols.
Teksts: Ieva Smiļģe
Cilvēku pūļi pilsētas centrālajā laukumā, pie gandrīz visām mājām izlikti Itālijas karogi, visas picērijas cilvēku pilnas, mašīnu taures skan visas dienas garumā un pusnakti no visām debespusēm skan kliedzieni un uguņošana. Ko gan itāļi svin šadā parastā ceturtdienas vakarā? Vietējās (!) futbola komandas uzvaru.
 |
| 09.06.2016: Peskāras galvenajā laukumā izlikts ekrāns, un milzīgs laužu pūlis uz lielā ekrānā kopīgi skatās Pescara-Trapani izšķirošo spēli par iekļūšanu A grupā. |
Šādu svinēšanu Itālijā es neesmu redzējusi pat Vecgada vakarā. Turklāt runa nemaz nav par Itālijas valsts izlases izšķirošo spēli kādā Pasaules vai Eiropas čempionātā. Spēle, kuru tik ļoti gaidīja un tik neprātīgi svinēja manas pilsētas itāļi, bija vietējās futbola komandas izšķirošā spēlē par iekļūšanu A grupā.
Pirms ierašanās Itālijā es jau zināju, ka futbols ir Itālijas nacionālais sporta veids, bet man nebija ne jausmas, ka mīlestība pret futbolu šeit valda tik lielos apmēros. Nevienos valsts svētkos šeit neesmu redzējusi ne pusi no tiem valsts karogiem, kas tiek izkārti balkonos čempionātu laikā. Pa īstam vienoti, šķiet, itāļi jūtas tikai futbola spēļu laikā. Īpaši svarīgas spēlēs nav pierasts skatīties vienatnē mājās. Pilsētas galvenajā laukumā tiek izlikts lielais ekrāns, lai visi fani kopīgi var sekot līdzi spēlei. Tāpat lielie ekrāni tiek uzstādīti arī picērijās un restorānos, tādejādi futbola spēle kļūst par lieliem un kopīgiem svētkiem.
Turklāt valsts izlases nav vienīgā, kas itāļus interesē. Tikpat nozīmīgas ir lielākās un labākās futbola komandas, kas spēlē A grupā (piemēram, Juventus, Inter u.c.), bez tam gandrīz katrai pilsētai ir sava futbola komanda, kura vietējiem faniem ir gandrīz pat svarīgāka nekā valsts izlase. To īpaši pierāda milzīgā svinēšana, kas norisinājās vakar Peskārā, kad Peskāras futbola komanda ar iegūto neizšķirtu spēlē pret Trapani (Sicīlijā) komandu iekļuva A grupā. Varu diezgan droši teikt, kas itāļu nacionālais gars pamostas tikai futbola čempionātu laikā; ne himna, ne karogs nespēj šo tautu vienot tā kā to dara futbols.
Itāļu mīlestību pret futbolu var pamanīt pat nelielās ikdienas epizodēs. Esmu pieredzējusi, ka picērijā viesmīlis ar man domāto picu pēkšņi apstājas pie picērijas televizora, kur tiek pārraidīta kāda futbola spēle, un pilnīgi aizmirst par manu picu, kas viņa rokās lēnām atdziest. Esmu bijusi kompānijā, kas teikuma vidū pēkšņi lec kājās un kliedz, jo futbola spēlē, ko raida fonā esošais televizors, noticis kaut kas svarīgs. Un par futbolu var gari un plaši runāt pat tādi itāļi, kas apgalvo, ka futbols viņiem pārāk neinteresē.
Tāpat kā žestikulēšana un bezrūpīgais dzīvesveids, futbols ir daļa no Itālijas kultūras un itāļu mentalitātes. Turklāt tas ir labi saprotams, jo futbola vēsturē Itālijai bijuši vairāki zelta mirkļi. Pirmā futbola komanda Itālijā tika nodibināta 1893.gadā Dženovā, bet jau 1910.gadā tika izlemts dibināt arī Itālijas valsts izlasi. Kopš tā laika Itālijas komanda 4 reizes ir ieguvusi pasaules čempionu titulu (1934., 1938., 1982. un 2006.gadā).
 |
| Futbola trakums Neapolē: futbolistu statujas ir līdzvērtīgas pāvesta statujai; un izcili mākslas darbi tiek “pielāgoti” futbola kultūrai. |
Ko kliedz itāļi futbola spēļu laikā?
FORZA = Sarauj!
FORZA AZZURRI! → Itālijas futbola izlases formas ir zilā krāsā, tāpēc ļoti bieži Itālijas izlase tiek devēta par gli azzurri.
GOAL! = Vārti! (sava vārda itāļu valodā nav, tāpēc tiek izmantots angļu valodas vārds)
NB! Itāļu valodā futbolam dots īpašs vārds: il calcio. Šajā gadījumā itāļi atteicās pieņemt angļu valodas vārdu football, un izlēma itāliskot spēles nosaukumu: il calcio burtiski nozīmē “spēriens”.
Teksts: Linda Jansone
2014. gada pasaules futbola čempionāts noslēdzās ar Vācijas izlases triumfu, neļaujot Brazīlijai piedzīvot traģēdiju kubā, jo Argentīnas uzvara nozīmētu vēl lielāku apkaunojumu nekā zaudējumu Urugvajai 1950. gadā ar 2:1 savu skatītāju priekšā, turklāt atrodoties vadībā, lai gan no mājiniekiem tika gaidīts pasaules kauss un čempiona tituls. 20. FIFA Pasaules kausa finālturnīrs paliks atmiņā ar masveida čempionu izstāšanos jau grupu turnīru stadijā, Luisa Suaresa kodienu pretinieka plecā, par ko urugvajietis saņēma bargu sodu; Neimāra faktoru un gūto traumu, izcilo vārtsargu spēli, uzbrūkošo un rezultatīvo futbolu, kas Brazīlijas futbolistiem pusfinālā pārvērtās par ledus lavīnu, ar 1:7 atzīstot Vācijas pārākumu, kā arī brīžiem nekonsekvento un diezgan uzkrītošo tiesnešu rīcību.
Uz sarunu par futbolu un vasaras karstākā notikuma izvērtēšanu, aicinājām vienu no futbola skolas „Metta” dibinātājiem un Latvijas izlases galvenā trenera Mariana Pahara asistentu – Andri Rihertu.
- Kā vērtējat Pasaules kausa finālturnīru 2014?
Vērtēt ir grūti. Ir daudz komponentu, kas jāizvērtē, bet pats galvenais, ka spēles bija ļoti rezultatīvas. Šis čempionāts bija savādāks nekā iepriekšējie, jo iepriekš komandas lika uzsvaru uz rezultātu, šoreiz – nekautrējās spēlēt uzbrūkošu futbolu, bija daudz skaistu gūtu vārtu un visas spēles bija saspringtas.
Kopumā visas komandas bija ļoti labi sagatavojušās. Skaidrs, ka favorīti izkrita un nebija gatavi. Tie paši spāņi sešus gadus atradās topā. Nav tik viegli pierādīt, ka visu laiku esi labākais! Spānijas izlase bija pirmā čempione, kas aizbrauca mājās. Spāņi jaunāki nepaliek, psiholoģiskais svars uz muguras ir jānes un nav tik viegli to izpildīt!
- Brīdinājums spāņiem jau nebija Čempionu līgas spēlēs, kad Ikars Kasiljass nospēlēja ļoti vāji?
Ne par velti viņš pie Mouriņjo [Žozē] pērn sēdēja rezervē un šogad Ančeloti [Karlo] izlaida uz laukuma tikai Čempionu līgas spēlēs. Viņam pietrūka koncentrēšanās spējas. Varēja nospēlēt tikai konkrētas spēles, bet Ikara Kasiljasa spēks ir atbildīgās spēles, tāpēc viņam uzticējās. Viņš arī atzina vainu, ka nebija savā labākajā sportiskajā formā.
- Kas visvairāk paliks atmiņā no šī pasaules čempionāta, neskaitot vampīra Suaresa izgājienu?
Visvairāk paliks atmiņā rezultatīvais futbols un komandu daudzās stratēģijas. Man kā trenerim patika daudzie dažādie taktiskie izvietojumi uz laukuma. Iepriekšējā čempionātā viss bija standartizēts un spēlēja piesardzīgi. Spēlēja brīvi, nekautrējās mainīt izvietojumus un spēlētāji varēja parādīt savu labāko sniegumu. Arī treneru darbs bija ļoti augstā līmenī.
- Fināls Vācija – Argentīna. Kas pietrūka Argentīnas izlasei, lai kļūtu par čempioniem?
Pietrūka veiksmes, jo momentu bija. Ja skatāmies pašas beigas, kad Gece [Mario] iesita vārtus, tad kļūdījās pieredzējušais aizsargs Demičelis [Martins]. Papildlaika pirmajā puslaikā Palasio [Rodrigo] bija tieši tāds pats identisks moments. Iguaina [Gonzalo] gandrīz 100% iespēja... Messi [Lionels] izgājiens viens pret vienu...
Bija redzams, ka Vācija bija sen nobriedusi uzvarēt. Ja Argentīna iepriekšējos čempionātus laida kā pa amerikāņu kalniņiem un nebija stabila komanda, tad šogad savācās. Mesi [Lionels] un Maskerano [Havjērs] bija kā līderi, kuri varēja izšķirt spēli – divi spilgti spēlētāji, kuri nespēja vilkt lielo vezumu, jo īsts Mercedes stājās pretī. Es gan biju prognozējis, ka mašīnai mēdz arī riepas izpūsties, lai gan meistarība nepazūd, tomēr bija labi piepumpētas riepas...
Pēc 2004. gada (2004. gada Eiropas čempionāts futbolā notika Portugālē), kad Vācija nespēja uzvarēt Latviju, un tajā spēlē vajadzēja nozīmēt vismaz divus 11 metru soda sitienus, tika pilnībā izmainīta jauno spēlētāju sagatavošanas sistēma un ieguldīti lieli līdzekļi jaunatnē, treneru meklēšanā un apmācībā, šobrīd tas nes rezultātus. Vācijas izlase ir ļoti jauna un 2004. gadā daudzi no tagadējiem spēlētājiem spēra pirmos soļus izlasē.
- Līdzjutēju un mājinieku faktors, apziņa, ka Brazīlijā, pat stadionā visi bija pret Argentīnas izlasi, ietekmēja spēlētājus?
Sportistam ir raksturs. Parasti sacenšas divi sportisti – viens ir jaunāks un otrs ir vecāks. Ja vecākajam saka, ka viņš ir vecs un neko nevar, tas aizskar pašcieņu, mobilizē un liek savākties. Ir lielākas iespējas, ka maz pieredzējušāko un jaunāko sportistu apspēlēs, kaut gan jaunākajam ir krietni vairāk spēka.
- Joahims Lēvs Gecem pirms iziešanas uz maiņu esot teicis: „Parādi, ka esi labāks par Mesi!”
Tā viņš teica! Skaidrs, ka Mesi ir labāks par Geci un nedomāju, ka Gece aizsniegsies līdz Mesi augstumiem, jo viņš nav dzimis bombardieris. Mesi ir dzimis bombardieris. Viņi ir divi dažāda plāna spēlētāji. Gece ir ļoti labs spēlētājs kā saspēles vadītājs, un viņš pats teica, ka spēlē tādā pozīcijā, kur ir jādod daudz piespēļu. Lēvs uzminēja un pateica īstos vārdus spēlētājam, kurš atraisījās un izcīnīja izlasei uzvaru.
- Lēvu var salīdzināt ar van Gālu [Luiss] jeb van Ģeniālu, kā šobrīd tiek dēvēts?
Lēvs var pamainīt spēlētājus, bet nemaina taktiskos zīmējumus spēles laikā. Nepieņem drosmīgus un pārsteidzošus lēmumus. Viņam ir mašīna, ar ko brauc. Ja mašīnai kāda detaļa sāk čīkstēt, tad to nomaina pret identisku jaunu. Viņam ir liels arsenāls. Van Gālam ir daudzi varianti galvā. Pirms spēles ir redzams, ka viņš par to ir domājis, un spēles laikā vēl piedzimst jauni. Ko viņš domā, to zina tikai viņš.
- Kurā brīdī trenerim parādās sestā, septītā, devītā maņa - intuīcija, kas pārspēj robežas un prognozes?
Tas ir talants tāpat kā spēlētājam! Ja Mesi iedotu bumbu, es nezinu, ko viņš darīs, bet viņš zina. Spēle parāda, kādus lēmumus pieņemt. Kurš pieņem pareizākus lēmumus, tas uzvar.
- Argentīnai ir pārāk liela atkarība no sava bombardiera?
Nevarējām to pārbaudīt, jo viņš nevienā spēlē netika nomainīts. Spēlēja visas 90 vai 120 minūtes. Grūti pateikt. Ja nebūtu Mesi, parādītos citi spēlētāji, jo Argentīnai ir fantastisks uzbrukuma arsenāls.
- Kas notika ar mājinieci Brazīliju?
Brazīlijas izlases spēlētājiem nebija spēles ar disciplinētām komandām. Tiklīdz kā saskārās ar
disciplīnu, spēlēja tikai ar Horvātiju, kad spēles sākumā likās, ka japāņu tiesnesis mazliet pavilka. Daudzi faktori: Neimāra [da Silva Santušs Žuniors] faktors. Tjago Silvas faktors. Viņi ir divi spilgti līderi izlasē. Bez Tjago Silvas aizsardzībā gāja diezgan grūti. Arī ar Holandi gāja grūti. Domāju, ka Skolari [Luišs Felipe] paņēma mazāk kreatīvus spēlētājus, domājot, ka tiks cauri ar disciplīnu. Brazīlijas izlasē labāk spēlēt kreatīviem spēlētājiem, kuri spēj gūt vārtus.
- No brazīļiem tika gaidīts pasaules kauss un čempionu tituls
Brazīlijas izlasei ir pieci tituli [1958, 1962, 1970, 1994, 2002]. Viņi katrā turnīrā ir favorīti. Mājas sienas (1950. gadā Pasaules kauss risinājās Brazīlijā, kad 170 000 skatītāju klātienē uzvarēja Urugvajas izlase ar 2:1, pārspējot mājinieci, atrodoties iedzinēju lomā) ne vienmēr pozitīvi ietekmē komandu. Tā ir papildus atbildība. Brazīļiem futbols ir vienīgā lieta, kas dod dzīvē spožu nākotni. Visu liek uz vienas kārtas un bieži vien sanervozējas par daudz. Nav nosvērtības, nav izveidojies tik spēcīgs kolektīvs, lai izcīnītu uzvaru kopumā.
- Sazvērestības teoriju piekritēji un Skolari visu turnīra laiku apgalvoja, ka Neimārs bija konkurentu mērķis, lai izsistu no ierindas un gūtā trauma nebija nejaušība.
Grūti pateikt. Neimārs ir tāds pats spēlētājs kā Mesi un Ronaldu [Krištianu]. Viņi zina, ka viņus sitīs. Viņi iet lielā ātrumā. Skolari visās spēlēs Neimāru mainīja, bet [ceturtdaļfināla spēlē kolumbietis Huanu Sunjigu ietriecās Neimāram mugurā, kā rezultātā brazīlietim konstatēja muguras skriemeļu savainojumu un čempionāts bija beidzies] nepaspēja nomainīt. Viņš ir jauns puika, bet tajā pašā laikā liela zvaigzne, kas neizjuta situāciju. Parasti uzbrucēji prot ātrāk nokrist, izvairīties no divcīņām. Neimārs, Mesi, Ronaldo ir trausli spēlētāji, uzbrucēji – sava veida mākslinieki. Ķermenis ir krietni trauslāks.
- Itālijas izlase
Itālija – Anglija 2:1. Fantastiska spēle! Bija redzams, ka itāļi bija labi sagatavojušies. Prandelli [Čezāre] arī ir viens no tiem treneriem, kurš redz daudz variantu uz laukuma, kuram ir sagatavotas daudzas shēmas, ir daudz spēlētāju saiknes kopā. Itāļiem patīk nenoskaņoties, aizvilkt līdz pēdējai sekundei. Bija par maz pieredzes uzbrukumā, lai varētu veiksmīgi pielikt punktu. - Kādi vēl bija faktori, ko Prandelli, veidojot jauno Itāliju, salaida dēlī?
Protams, Balotelli [Mario] faktors. Tad, kad viņš bija pieredzējušā kolektīvā, viņu varēja virzīt pareizā virzienā. Gaida, ka Balotelli kļūs par līderi, bet viņš vēl nav gatavs kļūt par līderi, kurš varētu vilkt līdzi pārējos. Pirlo [Andrea] ir viens no labākajiem spēlētājiem čempionātā. Pieredzējušo spēlētāju kapacitāte bija krietni mazāka. Itāļi parasti izvēlas pieredzējušus spēlētājus un jaunie pa vidu kaut kur maisās. Šoreiz sastāvs bija ļoti jauns, pat maz pieredzējis spēļu ziņā.
- Suaresa [Luiss] kodiens Kjellīni [Džordžo] plecā astoņas minūtes pirms izšķirošās spēles beigām, to salauza?
Nē! Domāju, ka spēles gaitu salauza Markīzio [Klaudio] iedotā sarkanā kartīte. Tas nekādi nevar
ietekmēt komandu, drīzāk var saniknot, iespējams, ka radās papildu nervozitāte, bet izsita no ritma sarkanā kartīte. Tā bieži vien gadās, ka var nospēlēt gan par labu, gan par sliktu. Šoreiz nospēlēja par sliktu.
- Tiesnesim Suaresu vajadzēja noraidīt no laukuma un aizsūtīt uz ģērbtuvēm?
Es, ja būtu tiesnesis, nevarētu iedomāties, ka iekodīs mugurā vai plecā. Ja būtu tiesnesis, kas darbojas soda laukumā aiz vārtiem, tad varētu pakonsultēties... Tiesnesim grūti noorientēties. Gribētu redzēt, ko Luiss Enrike (FC Barcelona galvenais treneris) „izpīpēs” no viņiem trijiem: Neimāra, Suaresa un Mesi.
- Ko treneri gaida no tiesnešiem šādos turnīros?
To pašu, ko no spēlētājiem, - lai viņi ir labi sagatavojušies spēlei. Tiesnesim pats galvenais ir fiziskā sagatavotība, jo ātrums ir nežēlīgs. Ja tiesnesis ir fiziski labi sagatavojies, tad var pieņemt pareizos lēmumus, arī mentāli, jo nepiekūst, ir skaidra galva, labāk orientējas situācijās un ātrāk, pareizāk pieņem lēmumus.
- 2014. gada Pasaules kauss ieies vēsturē arī ar vārtsargu spēli un tiesnešu faktoru
Očoa [Giljermo], Navass [Keilors], Noiers [Manuels], Bufons [Džanluidži] ir lielisks vārtsargs, turklāt vārtsargi bija dažādi - gan lieli, gan maziņi. Nebija tikai giganti, kas visu vilka. Vārtsargiem bija arī ļoti daudz darba, jo komandas spēlēja uzbrūkošu futbolu, lai gan iepriekšējos čempionātos vairāk domāja par aizsardzību un pretuzbrukumiem, pēc iespējas mazāk momentu. Ja mazāk momentu, jo vairāk vārtsargs paliek ārpus spēles, un jebkurš negaidīts sitiens, var kļūt par problēmu. Daudz sita pa vārtiem un vārtsargi nokļuva uzmanības centrā. Labs vārtsargs vienmēr savas bumbas atsitīs. Ja izvelk kādu fantastisku bumbu, tad viņam var lielu plusiņu pielikt klāt. Par tiesnešiem man grūti pateikt. Ricoli [Nikolā] man patika jau no pirmās dienas. Arī uzbeku tiesnesis aizvadīja lielisku čempionātu.
Tiesneši ir ļoti daudz, tiks veikta rotācija. Viņi arī ir tikai cilvēki, tāpēc futbols ir interesants, ka to netiesā roboti, un daudz ko nenosaka pēc video. Futbols ir demokrātisks un visiem pieejams. Ja maina noteikumus, tad tas tiek darīts, lai paātrinātu spēli, lai būtu skaistāka un baudāmāka. Ja ieliks video atkārtojumu, tas vilksies ilgi un skatītājiem nebūs pievilcīgi.
- Nikolā Ricoli šobrīd ir labākais tiesnesis?
Viņš ir viens no labākajiem. Ja itāļi netiks finālā, biju pārliecināts, ka viņš tiesās finālspēli + Hovards
Vebss un uzbeku tiesnesis. Neapšaubāmi, ka Ricoli uz tā fona ir labākais.
- Pjerluidži Kolinu jeb Fantomasu kāds pārspēs meistarības un respekta ziņā?
Grūti pateikt. Ricoli ir 42 gadi. Arī Kolina brieduma gados kļuva respektabls, bet viņš izcēlās ar savu ārējo izskatu, kaut kur tas palīdzēja. Mīmika un viss pārējais, kas kļuva vēl par īpašu papildu elementu. Tiesnesim ir jābūt patīkamai personībai, kaut gan izskatās varbūt atbaidoši. Ar savdabīgo izskatu un labo tiesneša kvalitāti panāca to, ka ir labākais.
- Kāda Jums ir saistība ar futbolu Latvija – Itālija?
Strādāju futbola skolā „Metta”, esmu viens no līdzdibinātājiem. Esmu Latvijas virslīgas futbola skola „Metta” galvenais treneris Latvijas Universitātes komandā un Latvijas valsts vienības galvenā trenera Mariana Pahara asistents.
Latvijas izlase ar Itālijas komandu nav spēlējusi nevienā atlases ciklā, nav bijušas draudzības spēles. Kā treneris labprāt gribētu izbaudīt spēli pret Itāliju, jo ir ļoti daudz taktikas, nianses, knifiņi, kas ir jāpamana, lai ar tādu pretinieku varētu sacensties kā līdzīgs ar līdzīgu.
Jauniešu izlašu līmenī Latvija ar Itāliju ir spēlējusi. Itāļi ir bijuši Rīgā. Ir spēlētas draudzības spēles, bijuši atlašu cikli – gan U-19, gan U-17. Latvija itāļus ir pat vinnējusi!
Arī futbola skolai „Metta” ir cieša sadarbība ar AC „Milan” komandu. Rīkojam nometni kopā ar itāļu treneriem Rīgā.
Cerēsim, ka valstsvienībai izdosies nospēlēt ne tikai pārbaudes spēlēs, bet arī atlases ciklā, kas zina arī varbūt Eiropas vai pasaules finālturnīros.
- Latvieši futbola lielmeistariem var kaut ko jaunu iemācīt šajās nometnēs?
Protams! Futbolā iziet uz laukuma un liekas, ka spēlējam 11:11, bet katram tā sagatavotība – tehniskā, taktiskā un fiziskā ir savādāka. Itālijai ir liela vēsture. Viņi ir četrkārtēji pasaules čempioni (1934, 1938, 1982, 2006). Viņi zina un prot sagatavot augsta līmeņa spēlētājus. Lai izaudzinātu zvaigzni, ir jāsmeļas zinības no tās zvaigžņu operas un jāsaprot, kā līdz tam nokļūt.- Itāļi labprāt dalās savās zināšanās? Kādi mēs konkurenti?
Viņi, iespējams, frančiem un vāciešiem nestāstīs visas nianses, jo tie ir tiešie konkurenti, bet Latvija nav tiešie konkurenti. Itāļi varbūt gribētu kādu spēlētāju no Latvijas saviem klubiem, lai gūtu sava veida popularitāti. Mēs, treneri, esam sava veida zagļi, jo paskatāmies kādu vingrinājumu un cenšamies to pielietot, bet viss jau slēpjas tajā odziņā, kā pareizi izskaidrot un izmantot. Varam viens otram izstāstīt viss kaut ko, bet, vai dzīvē varēsi to realizēt, viss atkarīgs no talanta un meistarības.
- Cik lielām jābūt improvizācijas spējām?
Trenerim nevajag aizrauties ar improvizāciju. Jāļauj to darīt spēlētājiem, bet trenerim jāpiemīt ļoti labai intuīcijai, ko pamainīt, kad pamainīt, kā noskaņot un gatavoties, savādāk bez sava veida intuīcijas ir diezgan grūti. Savukārt spēlētājam, kad spēlē uzbrukumā, jāļauj improvizēt un principā spēlētāja individuālā meistarība izšķirs spēles rezultātu gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, bez improvizācijas spēlētājs nekad nebūs zvaigzne.
- Kurš no Latvijas futbolistiem būtu vistuvāk, lai spēlētu kādā no Itālijas A sērijas līgas klubiem?
Domāju, ka vārtsargs Andris Vaņins varētu iekļauties, bet tas tāds laimes faktors. Grūti Itālijā spēlēt, jo jābūt ļoti tehniski un taktiski apdāvinātam un apmācītam. Ir Vaņins un Aleksandrs Cauņa. Viņi varētu mēģināt.
- Kopīgi rīkotājās nometnēs itāļi nolūko spēlētājus saviem klubiem?
Jā, protams, tāpēc jau tās nometnes tiek veidotas. Itāļi brauc uz Rīgu, notiek sadarbība, pēc tam turpinām komunicēt, prasa, kā attīstās spēlētāji, brauc un skatās. Kas zina, varbūt caur šīm nometnēm izdosies kādu spēlētāju redzēt spēlējam A sērijā.
- Latvijas izlase spēlēs 2016. gada Eiropas futbola čempionātā?
Tāds uzdevums ir un ļoti ceru, ka mēs tur būsim! Mēs kā treneri centīsimies darīt visu, lai tur nokļūtu, tāpat arī spēlētāji!
- Pēc 20 – 30 gadiem Pasaules kausa fināls, piem., Latvija – Itālija
Kāpēc ne? Sapņosim!
Pilnu sarunu par to, kāda izskatītos futbola spēle bez tiesnešiem laukumā, treneriem un sapņiem, kas piepildās, klausieties audio formātā ŠEIT!
Savukārt Latvijas valstsvienības futbolistiem novēlam atvest uz Latviju gan Eiropas, gan Pasaules kausu un ticēt sapņiem, jo tiem mēdz būt interesanta īpašība – tie piepildās!
Teksts: Linda Jansone
25.06.2014.
Itālijas izlase neiekļūst 1/8 finālā
Itālijas futbola izlasei sapnis par Pasaules kausa izcīņu beidzās mačā pret Urugvaju, piedzīvojot sāpīgu un nepelnītu zaudējumu ar 0:1, atgādinot 2010. gada izgāšanos ar 2:3 pret Slovākiju izšķirošajā spēlē. Savu artavu ieguldīja arī tiesneši, izceļoties ar nekonsekvento arbitrāžu, lai gan par tuvojošos traģēdiju nekas neliecināja. Pirmo puslaiku itāļi nospēlēja, norokoties aizsardzībā, vai pārmēru piesardzīgi, jo Itālijai būtu pieticis arī ar bezvārtu neizšķirtu, bet Urugvajai vajadzēja uzvaru kā ēst.
Pirmais trauksmes zvans ieskanējās 22. minūtē, kad uzbrukuma līderis Mario Balotelli saņēma otro dzelteno kartīti Pasaules kausa finālturnīrā, apzinādamies, ka 1/8 fināls būtu bijis jāizlaiž, un tas, iespējams, sasaistīja gan viņa kājas, gan pārējo ķermeni, jo Supermario izskatījās pavisam bāls, bezspēcīgs un panīcis. Ne miņas no snieguma, kas tika rādīts spēlē pret Angliju. Tāds pats izskatījās ierastais partneris izlasē – Čiro Imobile.
Sarkanā trauksmes poga iedegās 59. minūtē, kad Klaudio Markīzio par bumbas atņemšanu pretiniekam vīrišķīgā manierē tika piešķirta sarkanā kartīte un noraidījums līdz spēles beigām. Video atkārtojums liecina, ka būtu pieticis ar dzelteno kartīti. Lūzums bija panākts.
79. minūtē Luiss Suaress tiesneša un viņu asistentu degungalā iekoda Džordžo Kjellīni plecā Itālijas soda laukuma zonā, bet arbitri izlikās notikušo neredzam, turklāt vēl piešķirot apšaubāmu stūra sitienu, pēc kā izspēles 81. minūtē Djego Godins raidīja Brazuku vārtos ar plecu, izslēdzot itāļus no iekļūšanas 1/8 finālā. Klasiska izspēle un klasiski gūti vārti.
Teicamu sniegumu rādīja Džanluidži Bufons, vairākkārtīgi glābjot izlasi bīstamās situācijās, bet, godīgi sakot, kapteinis tika atstāts viens. Itālija nespēlēja kā vienota komanda un zvaigznes nemirdzēja. Futbola dievs piekrāpa squadra azurra, bet kaprīzā dieviete – Veiksme – uzgrieza muguru. Tikai pāris milimetru pietrūka, lai Andrea Pirlo būtu realizējas abus brīvsitienus, bet, lai jau urugvajieši aizrijas ar netīri izcīnītu uzvaru!
Tiesnešu faktors
Pasaules kausa izcīņa ne tikai sākas, bet arī turpinās skandalozi, pateicoties tiesnešu „kvalitatīvajam” darbam. Kolumbijas līnijtiesnesis Umberto Klaviho jau ir aizsūtīts mājās par diviem neieskaitītiem vārtiem Meksikai, spēlējot pret Kamerūnu.Ne cik pozitīvi nevar vērtēt tiesnešu bezdarbību Itālijas – Urugvajas spēlē, ļaujot Luisam Suaresam sakost Džordžo Kjellīni, paliekot nesodītam. Kodējam šis nav pirmais incidents, jau iepriekš izciešot 7 vai pat 8 spēļu diskvalifikāciju, un atliek cerēt, ka čempionāts šim nelietim ir beidzies. Kamēr FIFA izmeklēs šo nesmuko negadījumu, viņa izcilo „meistardarbu” katalogu un „spilgtāko” talantu šovu var novērtēt ŠEIT. Tiesneša vietā es nozīmētu 11 metru soda sitienu uz Urugvajas izlases vārtiem un Suaresam liktu doties uz ģērbtuvēm, bet, kā zināms, nauda nesmird, un acīmredzot Meksikas tiesnesim Marko Rodrigezam tiks tikpat labi atlīdzināts, kā čeham Jerabekam pēc Latvijas – Baltkrievijas spēles pasaules hokeja čempionātā, kad Latvijas izlasei tika nozagti vārti, kas garantētu iekļūšanu ¼ finālā. Tāpat ļoti apšaubāma bija piešķirtā sarkanā kartīte Klaudio Markīzio par ikdienišķu spēles situāciju. Ja tiesneša mērķis bija disciplinēt Itālijas izlases spēlētājus, tad būtu pieticis ar brīdinājumu.
"Spēles rezultātu izšķīra tiesneša lēmumi. Nākamajā kārtā iekļūt vajadzēja Itālijai. Par atslēgas momentiem kļuva Markīzio sarkanā kartīte un tiesneša lēmums nenoraidīt Svaresu, Turklāt pirmajā puslaikā bija arī citas epizodes. Kamēr spēlējām pilnā sastāvā, mēs kontrolējām spēli, bet Urugvaja nebija bīstama. Saprotams, ka pēdējo pusstundu spēlēt mazākumā ir grūti un mēs no tā cietām. Suaress ir nelietis, bet viņš tiks cauri sveikā. FIFA vēlas, lai zvaigznes spēlē Pasaules kausa finālturnīrā. Gribētos redzēt, vai viņiem pietiks vīrišķības, lai pret viņu izmantotu video pierādījumus. Arī tiesnesis redzēja košanas brīdi, taču nekādi nerīkojās," komentēja Džordžo. Kjellīni.
Čezāre Prandelli iesniedz atlūgumu
Pēc Itālijas izlases izstāšanās grupu turnīrā un nespējas otro reizi pēc kārtas (2010. gadā Itālijas izlasi vadīja Marčello Lipi) iekļūt izslēgšanas spēļu ciklā, galvenais treneris Čezāre Prandelli paziņoja par atkāpšanos no amata, bet pēc spēles preses konferencē aizstāvēja gan savus spēlētājus, gan norādīja uz tiesnešu kļūdām un nevarību: “Markīzio mēģināja rupji atņemt bumbu, taču nebija jāpiešķir sarkanā kartīte. Ne jau sarkanā! Mačs bija ļoti sabalansēts. Urugvajai gandrīz nebija bīstamu momentu, lai gan viņiem bija jāuzvar. Taktiskajā plānā šis bija labs mačs. Manuprāt, tiesnesis šo spēli sabojāja. Viņš vienkārši nedrīkstēja parādīt sarkano kartīti, vienkārši nedrīkstēja! Mēs sīvi cīnījāmies ar Urugvaju, kuras sastāvā ir divi uzbrucēji, kas tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem pasaulē. Taču viņi gandrīz neradīja mums problēmas. Ir ļoti sāpīgi pamest turnīru šādos apstākļos."Atlūgumu ir iesniedzis arī Itālijas futbola federācijas vadītājs Džankarlo Abate, apzinoties, ka Itālijas futbola izlases trenera un viņu asistentu spēļu tehniskā zīmējuma lielākais trūkums ir noteiktu tipa fubolistu deficīts, kā arī izveidoto vārtu gūšanas iespēju minimālisms. Tehniskā shēma nostrādāja pret Angliju, bet piedzīvoja fiasko pret Kostariku un Urugvaju. Iespējams, ka itāļiem Brazīlijas karstumā vienkārši pietrūka svaiguma, izdomas un fiziskā spēka, jo pēdējās divas cīņas tika aizvadītas +30?C karstumā.
Brazīlija var priecāties
Brazīlijas futbola izlase var priecāties un cerēt, ka ne tikai paši, bet arī urugvajieši iekļūs finālā, lai atriebtos un lauztu un 1950. gada lāstu, bet mēs novēlam Urugvajai zaudēt jau nākamajā kārtā. Ne jau bez tiesnešu palīdzības Kostarikas un Urugvajas izlases tika tālāk, turklāt spēli tiesāja meksikānis, ko var uzskatīt par ieinteresēto pusi tālākā turnīra gaitā. Savu pirkstu ir pielikuši arī narkotiku karteļi un narkobaroni, kuri neskopojas ar finansējumu Dienvidamerikas komandām, ņemot vērā, ka turnīrs notiek Brazīlijā.
Nav dūmu bez uguns, jo Kostarikas izlases spēlētājus pēc uzvaras 1:0 pār Itāliju, pēc FIFA rīcībā esošās informācijas, izsauca ne tik daudz uz dopinga kontroli, cik narkotiku testu veikšanu, lai kā tas nepatiktu Djego Maradonam.
FORZA BRASILIA!!! LAI IZDODAS IEKĻŪT FINĀLĀ UN UZVARĒT SAVĀS MĀJĀS 13. JŪLIJĀ!!!
21.06.2014.
Itālijas izlase sarežģī iekļūšanu 1/8 finālā
 |
| Foto: sportlive.it |
Jaunajai Itālijai, kā tiek dēvēta squadra azurra, nepalīdzēja tiki-Italia taktika – nospiedošs pārsvars Brazukas* pārvaldīšanā un izcili īsas, bet precīzas piespēles, futbolistiem saspēlējoties savā starpā. Galvenā trenera Čezāres Prandelli (Cesare Prandelli) vadītā izlase ar Džanluidži Bufonu (Gianluigi Buffon) vārtos izskatījās visai apjukusi, nespējot uzlauzt Kostarikas aizsardzības līniju un nonākt līdz pretinieku vārtiem. Nepalīdzēja ne veiktās spēlētāju, ne taktikas maiņa, laukumā sūtot pat piecus uzbrucējus.
D grupas izloze, gaidot Pasaules kausa izcīņu futbolā, tika nosaukta par nāves grupu, jo tajā tika ielozēti trīs bijušie pasaules čempioni: Anglija (1966. gads), Itālija (1934., 1938., 1982. un 2006.gads) un Urugvaja (1930. un 1950. gads).
Izveidojusies situācija turnīra tabulā pēc otrā riņķa spēlēm nozīmē, ka slīcēju glābšana un laimes kaldināšana ir pašu rokās. Gan Itālijas, gan Urugvajas izlasei svarīga būs psiholoģiskā noturība, dzelzs nervu izturība, bet pats galvenais pirmajiem gūt vārtus. Č. Prandelli sola pilnībā mainīt komandas zīmējumu, shēmu un taktiku, ņemot vērā, ka uzbrukuma līderim Mario Balotelli jau ir viens brīdinājums, bet vārtu guvums tiek gaidīts no Antonio Kasāno (Antonio Cassano), Andrea Pirlo jeb izlases diriģenta – spēles veidotāja, Klaudio Markīzio (Claudio Marchisio) jeb Mazā prinča. Paliek atklāts jautājums tiki-Italia taktika jā vai nē?
Visprecīzāk gaidāmo 24. jūnija cīņu raksturo Itālijas izlases trenera teiktais: „Bijām nāves grupā, bet tagad miroņi ir citi! Liktenis ir mūsu pašu rokās, tikai jāsaglabā miers un jāiztiek bez panikas! Spēli pret Kostariku uzsākām pārāk lēni, bet viss negatīvais jāatstāj pagātnē, jāatjauno enerģija visos līmeņos – gan fiziskā, gan garīgā. Kostarika ir ļoti labi organizēta komanda. Pēc zaudētajiem vārtiem, spēlētājiem neizdevās iekarot un uzbrukt pretinieku vārtiem. Ticu, ka komanda var spēlēt un spēlēs daudz labāk! Daudzas reizes to esam jau pierādījuši.”
Dopings
Pēc Kostarikas sensacionālās uzvaras pār Itāliju 1:0, septiņi kostarikāņu futbolisti tika izsaukti uz dopinga pārbaudi, par ko neapmierināts bija slavenais argentīnietis Djego Maradona, norādot, ka tas neatbilstot FIFA noteikumiem, jo parasti pārbaudot tikai divus spēlētājus no katras izlases. „Kāpēc septiņi kostarikāņi, nevis septiņi itāļi? Tā ir noteikumu neievērošan,” ārdījās Dieva pirksts Venecuēlas TV kanāla „Telesur” pārraidē „De Zurda”. FIFA skaidrojums, ka antidopinga pārbaužu trīskāršošanu pēc spēles, ir saistīts ar kontroļu neveikšanu pirms mača, argentīnieti nepārliecināja. „Man tas izklausās absurdi! Drīzāk jāsāk domāt, ka daudziem nav pieņemama Kostarikas iekļūšana nākamajā kārtā, jo čempioni [Itālija] var nesaņemt sponsoru solīto atalgojumu,” turpināja Maradona. Jāpiebilst, ka Kostraikas futbola attīstībā ieplūst milzīgas naudas summas, ko dāsni atvēl narkotiku karteļi un baroni, bet, kā zināms, sports un narkotikas nav savienojamas lietas.
Interesanti
D grupas otrais finālists tiks noskaidrots izšķirošajā spēlē 24. jūnijā plkst. 19:00, kad laukumā tiksies Itālijas un Urugvajas izlases, noskaidrojot, kura no bijušajām pasaules čempionēm dosies mājās. 1966. gada pasaules čempioni - angļi jau ir zaudējuši pat teorētiskas iespējas iekļūt 1/8 finālā, un pēdējā spēlē pret Kostariku nozīmēs durvju aizciršanu vēsā angļu mierā, vai ar lielu troksni. Savukārt Urugvajas iekļūšana 1/8 finālā nozīmētu saldo ēdienu Brazīlijai, jo jebkurš mājinieku panākums bez uzvaras pār Urugvajas futbolistiem, tiks uzskatīts par nepilnvērtīgu, jo 1950. gada lāstu brazīļi nav aizmirsuši un pieminēs vai katrā spēlē līdz pat Pasaules kausa finālam 13. jūlijā. Itālijas futbolistiem līdzīgi kā Latvijas hokeja izlasei piemīt tendence – slikti sākt un spoži beigt, vai arī iekulties lielās nepatikšanās, izlienot caur adatas aci un piedzīvojot triumfu. FORZA ITALIA!!!
Grupa D
# Komanda / Spēles / Gūtie vārti / +/- / P
1 Kostarika / 2 / 4:1 / 3 / 6
2 Itālija / 2 / 2:2 / 0 / 3
3 Urugvaja / 2 / 3:4 / -1 / 3
4 Anglija / 2 / 2:4 / -2 / 0
*Brazuka – 2014.gada FIFA Pasaules kausa bumba
FIFA - Starptautiskā Futbola federāciju asociācija
14. 06. 2014.
Ceļavārdi bumbas bruņiniekiem
Pasaules kausa futbolā norisināšanās Brazīlijā nozīmē visu milēniumu milēniums, reliģiju reliģija,svētumu svētums, elpu aizturot gaidot Svētā Grāla finālu un sapņu sapņa piepildījumu – Itālija versus Brazīlija 13. jūlijā. Daudzi prognozē, ka šie beidzot būs Brazīlijas futbola svētki, aizmirstot 1950. gada lāstu, kad mājinieki 200 000 skatītāju klātbūtnē piekāpās Urugvajas izlasei ar 1:2. Savukārt Dieva pirksts – Djego Maradona ir paziņojis, ka finālā tikšoties Argentīna un Brazīlija, kur mājiniekiem būs jāpiedzīvo kaunpilna sakāve, bet litalii.lv novēl – Forza Italia! Forza azurri!Karalis ir ieradies! Lai dzīvo karalis!
Sporta karalis likteņdzirnu gaņģus maļ kopš 12. jūnija, bet Itālijas izlase ceļu pretī finālam sāka ar uzvaru, spraigā, spriedzes pilnā un aizraujošā spēlē pārspējot Angliju 2:1. Klaudio Markīzio (Claudio Marchisio) pirmos vārtus iesita 35. minūtē, bet skaistu saldo ēdienu 50. minūtē, bumbu ieraidot ar galvu, visiem līdzjutējiem sagādāja Supermario jeb Mario Balotelli, neko neatstājot uz pēdējo brīdi. Itālijas izlase parādīja lielisku un stabilu sniegumu, turklāt talantīgajam vārtsargam Salvatorem Sirigu nenodrebēja ne rokas, ne kājas. Izskatās, ka trenerim Čezārem Prandelli (Cesare Prandelli) ir izdevies komandu savākt gan psiholoģiski, gan pareizi noskaņot. Tika ievērota prasītā disciplīna un katrs spēlētājs izpildīja trenera doto uzdevumu, lai gan no Balotelli tiek gaidīts daudz vairāk nekā viņš parādīja – precīzākas piespēles, perfektāka bumbas apstrāde un pilnīgi noteikti divreiz vairāk gūto vārtu.
Itālijas izlase – pozitīvā puse
Pirms došanās uz Brazīliju Prandelli mainīja līdz šim ierasto Itālijas izlases taktiku, atļaujot spēlētājiem doties kopā ar sievām un draudzenēm uz Manaus ar nolīgto čarterreisu, uzskatot, ka ģimenes atbalsts ir pats svarīgākais, lai gan čempionāta laikā viskvēlākajiem atbalstītājiem būs jāatrodas tribīnēs un jādzīvo atsevišķi. Kārtībai jābūt! Dažas dienas pirms atklāšanas ceremonijas Balotelli paziņoja, ka ir bildinājis savu izredzēto Faniju Negvešu (Fanny Neguesha) un kāzas ir gaidāmas jau šovasar. Mario ir visai agresīvs, nevaldāms un neprognozējams spēlētājs, tāpēc jātic, ka enerģija tiks ievirzīta pareizās, nevis destruktīvās sliedēs.
Itālijas izlases rindās joprojām ir labākais vārtsargs pasaulē – Džanluidži Bufons (Gianluigi Buffon), kurš šo godu dala ar spāņu „sarkano fūriju” – Ikeru Kasiljasu (Iker Casillas), kurš jau ir paspējis izgāzties kā veca sēta, ļaujot sevi sakaut oranžai armijai. Spēle Nīderlande – Spānija – 2010. gada fināla atkārtojums - beidzās ar sagrāvi 5:1. Azurri var lepoties arī ar labāko brīvsitienu izpildītāju pasaulē – Andrea Pirlo.
Itālijas izlase – negatīvā puse
Pirms spēles ar Angliju pāršalca ziņa, ka Itālijas izlases kapteinis – Džanluidži Bufons (Gianluigi Buffon) treniņā ir guvis potītes savainojumu un, iespējams, ka pasaules labākajam vārtsargam čempionāts ir beidzies pat nesācies, tomēr velns nav tik melns kā to mālē un pats futbolists ir paziņojis, ka būs ierindā jau 20. jūnijā spēlē pret Kostariku. Lai nomierinātu tifosi, savā emuārā viņš raksta: „Buongiorno a tutti... la vita e' bellissima e sono ancora in debito con lei... non sara' una partita saltata o un altro mondiale saltato e farmi cambiare idea!!!... poi ci sono molti modi per essere importanti, anche se non si e' protagonista in campo... quindi... forza grande Salvatore... forza magici ragazzi... FORZA ITALIA, mio grande amore!!!”
Jācer, ka Itālijas izlasei kā darvas karote medus mucā netraucēs Bufona šķiršanās no sievas Alēnas Šeredovas (Alena Šeredov) un viņa jaunās attiecības ar sporta žurnālisti Ilāriju Damiko (Ilaria D’Amico) – baumo, ka saderināšanās gredzens jau ir nopirkts un uzdāvināts; kā arī Romas kluba līdera Frančesko Toti (Francesco Totti) atstāšana mājās.
Nākamās Itālijas izlases spēles ir paredzētas: 20.06. plkst. 18:45 pret Kostariku un 24.06. plkst. 18:45 pret Urugvaju. Cīņas tiešraidē var vērot LTV 7 kanālā vai tsmplug.com
Sporta karalis - futbols
Teksts: Linda Jansone
Futbols Itālijā ir nacionālais sporta veids, kas iecelts
Svētā Grāla un reliģijas statusā, visu svētumu svētums, kura dēļ reizi četros
gados pasaule bezmaz vai pamirst. 60 miljoni kļūst par visizcilākajiem futbola
ekspertiem, labākajiem treneriem, spēlētājiem, bet tiesnesis gandrīz vienmēr ir
idiots un nejēga. Nedod, Dievs, Itālijas izlasei izgāzties Pasaules Kausā
futbolā! Tāds pazemojums netiek ne piedots, ne aizmirsts! Itāļi var
samierināties ar daudz ko: negodīgo politiku, dažādām negācijām, augstajiem
nodokļiem, netaisnību dažādās dzīves jomās, gatavi pat nomirt badā, bet, ja
Itālijā aizliegtu futbolu, tad pavisam noteikti izceltos Trešais pasaules karš!Visbiežāk, iepazīstoties, tiks noskaidrota piederība, kura futbola kluba līdzjutēju pulkam piederi. Sajūsmas neizrādīšana vai vienaldzība tiek uzskatīta par dīvainību. Sapņot nav aizliegts, tāpēc Pasaules Kausa finālā, kas notiks 2014. gadā no 13. jūnija līdz 13. jūlijam, gribas sagaidīt īstu futbola klasiku un fināla cienīgu saldo ēdienu Itālija – Brazīlija!!!
Tifosi
Zvērināti sporta līdzjutēji, kuri par savu komandu stāv un
krīt, zina vēsturi, spēlētājus, treneru korpusu, komandas stiprās un vājās
vietas, iespējamo taktisko zīmējumu utt.
Uz spēlēm klātienē ierodas pilnā kaujas ekipējumā – komandas
krekliņā, cepurītē, šallītē, nereti ar izkrāsotām sejām un līdzi paķertu
karogu. Atbalstot savējos, tiek skandēti kluba saukļi, dziedātas dziesmas,
svilpts un sists pa bungām. Apdullinošu kakofoniju rada pretinieku nometne,
cenšoties pārtrumpot „ienaidnieku”.
Pārpildītajās tribīnēs, stadionos un arēnās katrai
līdzjutēju ordai ir ierādīts savs segments, jo tifosi dodas īstā kaujā un mierīga līdzāspastāvēšana ierakumos nav
iedomājama, daudzreiz pat neiespējama.
Pēc spēles katras frontes līdzjutēji tiek izvadīti pa citu
izeju, vismaz ar pārdesmit minūšu starpību, tomēr nereti attiecību kārtošana un
pavilkšana uz zoba pāraug nemieros. Veci rēķini nekad netiek aizmirsti!
Bieži vien spēles laikā uz laukuma tiek uzmesti dažādi
priekšmeti, dūmu sveces, pirotehnikas izstrādājumi, iekarsušās asinis un
temperaments dara savu. Izplūkšanās garantēta, bet komanda vai izlase pavisam
noteikti nākamās spēles aizvadīs aiz slēgtām durvīm tukšu tribīņu priekšā, ja
vien nebūs saņēmusi diskvalifikāciju. Savukārt piespriesto soda naudu samaksās
klubs vai federācija.
Savi līdzjutēji ir jāizglīto un jāaudzina. Lielisks palīgs
ir lielo televīzijas grandu kompānijas, kuras katram klubam piedāvā iegādāties
savu televīzijas kanālu, kas pārraida spēļu tiešraides, preses konferences,
oficiāli atļautos filmētos treniņus, futbolistu piedalīšanos labdarības vai
sabiedrībai visādi citādi noderīgos pasākumus, intervijas utt.
Derbijs
Ne mazāk interesantāks un saistošāks par izlases spēlēm vai
nacionālo čempionātu ir derbijs - vienas pilsētas komandu duelis. Šajā gadījumā
tifosi ir sadalījuši teritoriju savā
starpā. Nedod, Dievs, iemaldīties ienaidnieka nometnē! Apēdīs bez sāls!
Liela daļa līdzjutēju savas iemīļotās komandas spēles skatās
bāros draudzīgos bariņos. Velti piebilst, ka ieeja paredzēta tikai savējiem,
tāpēc nejauciet Milan un Milan Internazionale, kā arī Romas un Lazio klubu krāsas. Pēdējo divu komandu
atbalstītājiem parasti Tēvzeme jādala.
Visvairāk apjūk tieši tūristi, kuriem futbola filigrānās un
rafinētās nianses ir diezgan vienaldzīgas. Kāpēc gan to sasodīto futbola maču
nevaru lūrēt, kur man labpatīkas? Redz, ka nevar gan!
Ne viens vien ir gandrīz dabūjis pa purslām, neaptverot
situācijas nopietnību, ierodoties Milan
līdzjutēju krogā ar sapirktiem Internazionale
suvenīriem, vai Romas fanu bāzē, atbalstot Lazio.
Ja solies aizvākt nīstamo atribūtiku, sēdēt kluss kā pelīte un zemāks par zāli,
tad atļaus palikt, bet izdvešot visniecīgāko skaņu, var dabūt arī ar kāju pa
pakaļu un izlidot kā korķis.
Ja naidnieku ceļi krustojas, spalvas iet pa gaisu un brūces
vēl jālaiza nākamajā dienā, tad sveiciens zaudētāju nometnei tiek nogādāts sēru
vainagu vai puķu pušķa noformējumā, vai kādā tikpat „simpātiskā” veidā,
pasmelts no melnā humora krājumiem.
Lai kaut nedaudz izprastu tifosi un derbija fenomenu, atliek vien atcerēties Latvijas hokeja
izlases vēsturisko panākumu 3:2 pret Krievijas izlasi pasaules čempionātā
Sanktpēterburgā 2000. gada 4. maijā. Dievs, svētī Latviju skanēja pavisam savādāk un
īpašāk!
Calciopoli
Attīstoties mūsdienu tehnoloģijām un sportam kļūstot aizvien
komerciālākam, par miljonu un miljardu biznesu kļūst totalizatori. Ikvienam
gribas gūt kādu labumu. „Ģeniāliem” prātiem rodas ideja sarunāt spēļu
rezultātus, tādējādi materiālu labumu gūst visas iesaistītās puses. Krimināli
sodāma rīcība, bet vilks paēdis un kaza dzīva. Līdztekus šai apšaubāmajai
reputācijai, Itālijas futbola izlase gūst izcilus panākumus Pasaules kausā. Calciopoli skandāli plosa Itāliju 1927.,
1980., 1986., 2004., 2006. un 2012. gadā, tomēr tas itāļiem neliedz kļūt par pasaules
čempioniem 1982. un 2006. gadā, bet 2012. gada Eiropas čempionāta finālā piedzīvot
sāpīgu un kaunpilnu zaudējumu 0:4 pret Spāniju.
Grandi
Futbols nav iedomājams bez leģendām, izciliem spēlētājiem un
kapteiņiem, kuri savas komandas un nacionālās izlases gan ceļ, gan gremdē. Viņi
kļūst par simboliem desmitgadēm ilgi, daži pat iegūst elka un Dieva
statusu.
Djego Maradona un
Neapole
Ar leģendāro futbolistu Djego Maradonu nav jāiepazīstina.
Iespējams, ka jaunākā paaudze argentīnieti pazīst, saistībā ar atkarību no
kokaīna, kā vieglprātīgu uzdzīvotāju, meitu ģēģeri un skandālistu, ieskaitot
gandrīz 30 gadu vecu konfliktu ar Itālijas Finanšu ministriju nenomaksāto
nodokļu dēļ un aizdomām par draudzību ar Camorra.
Tomēr zelta ēru Neapoles klubs piedzīvoja tieši Maradonas
laikā 1980-to gadu beigās un 1990-to gadu sākumā. Argentīnieša firmas zīme ir
bumbas driblēšana pilnā ātrumā. Fiziskā sagatavotība, māka psiholoģiski
ietekmēt pretinieku, stratēģiskā un komandas spēlētāja domāšana, kā arī
tehniskā individuālā meistarība viesa bijāšanu ikvienam.
Popularitātes ziņā Djego var sacensties ar tēvu Pio, kurš ir
iecelts svēto kārtā.
Kulta personības statusu apliecina maradoniešu reliģijas
dibināšana un „Dieva pirksta baznīcas” uzcelšana Rozario pilsētā, Argentīnā,
kur notiek gan dievkalpojumi, gan citas reliģiskās ceremonijas, Bībeles vietā
izmantojot Maradonas grāmatu „Es esmu Djego”. Djego brāļiem pastāv sava desmit
baušļu versija. Viens no tiem: "Tev būs būt vienīgi Maradonas fanam, bet
nevis kāda futbola kluba fanam".
Par futbola Dievu un Dieva pirkstu Maradonu joprojām uzskata
arī Neapolē. Kad Itālijas futbola izlase piedzīvoja kaunpilnu un pazemojošu
fiasko 2010. gada pasaules čempionātā, neizkļūstot pat no savas apakšgrupas,
Neapole demonstratīvi pārvērtās Argentīnas izlases atbalstītājos, jo to vadīja
neviens cits kā varenais Djego Maradona.
Frančesko Totti un
Roma
Futbola kluba „Roma” kapteinis Frančesko Totti ir zināms ar
savu īpašo vārtu gūšanas tehniku, ko nereti dēvē par tējkarotes efektu jeb
karotītes slidināšanu. Nesen nosvinēja 30 gadu darba jubileju – 20 gadi veltīti
Romai un 10 gadi kopā ar sievu Ilariju Blazi. Unikalitāte slēpjas tajā, ka Romas
futbolklubs nav iedomājams bez Totti un Totti bez Romas. Neizskatās, ka tuvākajā
laikā kaut kas varētu mainīties.
Atliek tikai piebilst, ka Totti pieder pašam sava futbola
akadēmija un futbola skola, kā arī moto komanda Totti Top Sport. Veselīgi paironizējot un humoru uzskatot
par dzīves sastāvdaļu, Frančesko ir izdevis divus anekdošu krājumus par sevi un
komandas biedriem.
Džanluidži Bufons un
Juventus
Juventus lielākais
balsts un Itālijas izlases kapteinis Džanluidži Bufons šobrīd tiek uzskatīts
par pasaulē otru vislabāko vārtsargu aiz spāņa Ikera Kasiljasa. Bufona vērtība
ir ātrums, žiglums, precizitāte, intuitīvi izcila vārtu izjūta, pārgalvīgi
attaisnojama drosme, aukstasinība, spēks un augstākā līmeņa meistarība. Viņš
lieliski prot noorganizēt komandas aizsardzības līniju, izmantojot vokālās
dotības. Savukārt teicamās komunikācijas prasmes ļauj nomierināt un sapurināt
komandu.
Kamēr Bufons stāvēs kā mūris, tikmēr juventini un Itālijas izlases tifosi,
varēs justies mierīgi. Visiem kritiķiem jāpatur prātā, ka vārtsargs ir pēdējais
bastions, bet ne vienīgais spēlētājs komandā.
Mario Balotelli un
Itālijas izlase
Sliktais zēns, neaprēķināmais un nevaldāmais Mario Balotelli
lieliski iederas jaunajā Itālijas izlases spēles modelī. Komandas paļaušanās uz
jaunizcepto līderi un bombardiere
iegāza Itāliju Eiropas čempionāta finālspēlē pret Spāniju. Spāņi jauniņo gurķi
pilnībā izslēdza no mača taktiskā zīmējuma un pat brīnumdaris Dž. Bufons nebija
glābējs.
Spilgts, izteikts jaunās paaudzes līderis: ātrs, žigls,
spēcīgs, tehnisks spēlētājs, bet bieži vien nenobriedis un pārāk straujas
dabas. Saukts par Super Mario, bet izmests ne no viena vien kluba, jo treneri
nav spējuši atrast kopīgu valodu un temperamentīgi nikno jaunieti savaldīt un
ierobežot. Ja var ticēt leģendām un nostāstiem, atrodoties ģērbtuvē, trenera
virzienā ir lidojuši gan buči, gan pa purnu sadots.
Viņa kontā ir gan šaudīšanās pilsētas laukumā, auto
avārijas, ieklīšana sieviešu cietumā aiz neko darīt, šautriņu mešana, par mērķi
izvēloties komandas biedrus, lai tos uzpostu un izpušķotu un vēl daudz dažādu
dīvainību.
Post Scriptum:
Kāpēc itāļi mīl futbolu?
No itāļu valodas tulkojusi Linda Jansone.
Giulio (arbitro di calcio): Calciare una palla è un
movimento quasi naturale che si impara da piccolissimi, come camminare. Un
istinto che abbiamo dentro di noi. Da bimbi, il pallone è comunicazione e
socializzazione, un passpartout che schiude le porte della timidezza e della
paure, per tessere una rete di amicizie che possono sbattere contro la
delusione di una sconfitta, o attaccarsi alle notre vite come le toppe di un
vecchio pallone. Da giovani,il pallone è una donna dal fascino ammaliante,
intrigo e passione, come i brividi di una veronica che lascia il pubblico a
bocca aperta. L'età adulta, ultima fase di gioco della vita,un pallone che
rotola diventa una clessidra; una clessidra in cui non esiste la gravità, la
sabbia muta in cristalli, sospendendo il tempo. Il calcio è la fantasia che
trova spazio tra i mille dribbling delle nostre vite. Perchè la fantasia non
può essere ingabbiata, non esiste difesa che possa fermarla.Džūlio (futbola tiesnesis): Spārdīt bumbu iemācās jau bērnībā, tas ir tikpat dabiski, kā staigāt. Iedzimts instinkts! Bērniem bumbas dzenāšana ir saziņas un socializācijas veids, kods, kas ļauj pārvarēt kautrību un bailes, izveidojot ciešu draugu tīklu, kas palīdz pārciest vilšanās un sakāves, plecs, uz kā balstīties grūtās dzīves situācijās; plāksteris uz brūcēm kā novazāta bumba. Jaunībā futbols asociējas ar aizraujošu, šarmantu, intriģējošu un kaislīgu sievieti, kā karsējmeitenes, kas spēj aizraut publiku un atstāt to ar vaļā mutēm. Briedumā futbols ir noslēdzošā spēles daļa, bumba, kas veļas, pārvēršoties klesidrā – smilšu pulkstenī, kas nepakļaujas gravitācijas likumiem, smiltis kļūst par kristāliem, apturot laiku. Futbols ir fantāzija, kas atrod vietu starp daudziem mūsu dzīves līkločiem. Fantāziju nekas nevar ierobežot, nav tādas aizsardzības, kas to spētu apturēt.
Nunzia: Per quanto riguarda il calcio... nonostante
gioco come ben sai non so spiegarti a parole perchè amo il calcio! forse per i
maschietti in pantaloncini?!Nuncija: Futbols... spēle, kuras būtību nespēju izteikt vārdos, jo to vienkārši mīlu! varbūt man vienkārši patīk vīrieši šortiņos?!
Tiziana: Beh non so bene perchè gli italiani amano
il calcio. So che però impazziscono appena vedono un pallone. Riescono a
disdire appuntamenti, a rimandare il lavoro o lo studio purchè possano vedere
la partita della squadra del cuore. Non esiste che si perdano la finale del
Campionato italiano, della Champion's e nemmeno della coppa del nonno!Ticiāna: Nevaru atbildēt, kāpēc itāļi mīl futbolu, bet kļūst traki tikko, kā ierauga bumbu. Itāļi spēj atcelt noliktās tikšanās, neiet uz darbu vai pamest studijas tikai, lai redzētu iemīļotās futbola komandas spēli. Nespēju iedomāties, ka kāds itālis varētu palaist garām Itālijas čempionāta, Čempionu līgas, pat ne vectētiņu kausa izcīņas finālspēli!
Angelo: Ma stai chiedendo a gente che ha appeso le
scarpette a chiodo da molto tempo oramai. Quando vedo qualcuno, anche un
bambino, che gioca a calcio mi fermo a guardarlo e se posso gioco con lui.Andželo: Kāpēc itāļi mīl futbolu, jautājat cilvēkam, kurš futbola bučus ir pakāris uz nagliņas jau ļoti sen. Kad redzu kādu, pat bērnu, spēlējam futbolu, es apstājos, skatos un uzspēlēju kopā ar viņiem, ja varu.
Anna: Non amo molto questo sport, non lo seguo,
penso però che il calcio faccia parte della cultura italiana, e che la passione
degli italiani dipenda anche da questo. Credo poi che il fattore economico
influisca notevolmente sull'importanza del calcio in Italia, giro d'eurini
troppo importante.Anna: Man nepatīk futbols, es to pat neskatos, bet futbols ir daļa no Itālijas kultūras, kaislība, kas padara kaislīgus pašus itāļus. Uzskatu, ka ekonomiskie rādītāji ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē futbola nozīmi Itālijā, naudas pelnīšana ir svarīgāka.
Francesco: Sinceramente non saprei perché amiamo il
calcio. è una cosa che nasce con noi, irrazionale. non possiamo farne a meno,
ed è la cosa più importante della nostra settimana. Non saprei se c’è qualcosa
di particolare che mi attira in questo gioco... l’agonismo forse.
Frančesko: Godīgi sakot, nezinu, kāpēc itāļi mīl
futbolu. Mīlestība piedzimst reizē ar nākšanu pasaulē, iracionāls fenomens.
Neko tur nevar darīt! Futbols kļūst par svarīgāko nedēļas notikumu. Nezinu, kas
mani tieši saista... varbūt spēlētāji un sāncensība.
Giovanni: Gli italiani amano il calcio perché è uno
sport, o meglio un gioco (il gioco del pallone), che può essere praticavo
ovunque, in una vietta stretta di Napoli, in una piazzetta di un paesino di
montagna, in una stanza con gli altri coinquilini o in uno stadio da 80mila
posti. Agli italiani piace il concetto di calcio come gioco, quindi, perché
tutti fin da piccoli lo hanno praticato. E gli italiani spesso hanno difficoltà
a crescere (vedi 50enni che giocano a calcetto e si rompono puntualmente i legamenti
del ginocchio per poco allenamento). Inoltre c'è il fatto che vedere le partite con gli
amici è un momento molto importante dal punto di vista sociale: per le grandi
partite (soprattutto i Mondiali) ci piace fare cene tutti insieme. Ma c'è anche da considerare il fattore tifo: in
Italia le rivalità tra città hanno origini molto antiche e il calcio
rappresenta soltanto una prosecuzione di queste rivalità. I motivi quindi sono essenzialmente tre: è un
gioco, rappresenta un'occasione sociale, è occasione di rivalsa su altre città.
Džovanni: Itāļi mīl futbolu, jo tas ir sports, vai
labāk teikt spēle (spēle ar bumbu), ko var praktizēt jebkur, pat ļoti šaurās
Neapoles ielās, visniecīgākajā kalnu pilsētiņas laukumā, istabā ar pārējiem
dzīvokļa biedriem vai 80 000 vietīgā stadionā. Itāļiem patīk futbola spēles
koncepts, tādēļ to spēlē visi: gan lieli, gan mazi. Daudziem itāļiem ir grūti
pieaugt (bieži redzu 50 gadīgos spēlējot futbolu un saraujot ceļgalu saites
nepietiekamu treniņu dēļ). Jāņem vērā fakts, ka skatīties futbola mačus kopā ar
draugiem, ir nozīmīga sociālās dzīves daļa: pieaugušie parasti vakariņo kopā,
it īpaši, vērojot Pasaules kausa izcīņu. Mazsvarīgs nav tifosi faktors:
Itālijā, sāncensībai starp pilsētām ir antīkas tradīcijas un futbols tikai
turpina reiz iesākto. Galvenokārt, jāizceļ: spēle, socializācija un konkurence
starp pilsētām.
Andrea: Bhe per quanto mi riguarda il calcio è un
modo per sfogare le tensioni di tutti giorni. Sia se lo giochi attivamente, sia
se lo guardi da spettatore. in questo caso se la tua squadra perde però anzichè
rilassarti ti incavoli ancora di più. In poche parole sia che lo giochi, sia
che lo guardi ti produce una scarica di adrenalina.
Andrea: Futbols ir lieliska iespēja izlādēties
katru dienu, gan aktīvi spēlējot, gan skatoties mačus. Gadījumā, ja mīļotā
komanda zaudē, tā vietā, lai atpūstos, uzvelcies vēl vairāk. Gan spēlējot, gan
skatoties adrenalīna līmenis asinīs ir diezgan augsts.
Alessandro: Io penso che gli italiani amano il
calcio perché ce l'hanno nel sangue. E' nella cultura della gente. Forse è
dovuto al fatto che è uno sport 'povero' da praticare, è sufficiente un pallone
e un po' di spazio. Tutti i bambini sin da piccoli sono attratti dalla palla e
il gesto del calciare un pallone è una di quelle cose che apprendi subito dopo
aver imparato a camminare. Poi crescendo inizi ad interessarti sempre di più e
allora decidi quale sarà la tua squadra del cuore perché tutti i tuoi amici già
ne hanno una. Beh in alcuni casi la squadra del cuore la erediti dai tuoi
genitori, in altri casi te la inventi ma è importante averla. Il calcio è un mezzo di comunicazione e uno
strumento di socializzazione molto potente. Pensa che in Italia parlare di
calcio è un modo per sciogliere il ghiaccio con persone che non conosci. La
gente si unisce, si scontra, si arrabbia quando si parla di calcio, perché è un
interesse comune. Secondo me su questo influiscono molto anche i mass
media perché in Italia diamo troppa "importanza" a questo sport. Personalmente sono cresciuto giocando a calcio con
gli amici e guardando partite di calcio ogni domenica. Ora è un po' che non
seguo più questo sport con la passione di prima e devo dirti che non mi manca
per nulla, non ne sento l'esigenza. Sono uscito dal tunnel. Anche se, come dice qualcuno, ho appeso le scarpe
al chiodo, mi farebbe piacere una volta ogni tanto fare una partitella tra
amici, giusto per ricordare le vecchie passioni.
Alessandro: Itāļi mīl futbolu, jo futbola gēns mums
ir asinīs. Tā ir mūsu kultūra. Sports, kas neprasa lielus līdzekļus, vajag
tikai bumbu un nedaudz brīvas vietas. Visi bērni kopš mazotnes dzenā bumbu un
to spārda tikko kā iemācījušies staigāt. Pieaugot parādās daudz lielāka
interese, kad izvēlies mīļāko komandu, jo tavi draugi jau ir izvēlējušies savus
favorītus. Dažreiz līdzi jušanas tradīcijas tiek pārmantotas no vecākiem,
dažreiz vienkārši izdomā, jo statuss pieprasa, lai būtu. Futbols ir ļoti varens komunikācijas un
socializācijas instruments. Uzskatu, ka Itālijā runāšana par futbolu salauž
ledu, iepazīstoties ar nepazīstamiem cilvēkiem. Cilvēki kļūst vienoti, strīdas
un dusmojas, jo ir atraduši kopīgu valodu. Tādējādi ietekmējami kļūst arī masu mediji, kas
futbolam piešķir pārāk lielu nozīmi. Esmu uzaudzis, spēlējot futbolu kopā ar
draugiem un skatoties spēles katru svētdienu. Nu jau labu laiku vairs nesekoju
līdzi ar tādu kaisli, kāda bija agrāk, un godīgi jāatzīstas, ka man tās
nepietrūkst, es pēc tās netīkoju, tas vairs nav svarīgi. Esmu šķērsojis tuneli.
Pat ja kāds apgalvo, ka futbola bučus esmu uzkāriz vadzī, šad un tad man
patiktu uzspēlēt kopā ar draugiem, lai atcerētos vecos labos laikus.
